Šis gads ir īpašs visai Latvijas mūziķu saimei, bet jo diženi to atzīmēja Gaujienā. Kā nekā Jāzepam Vītolam šogad 160, Vītolsvētkiem – 90, bet nometnei “Vītolēni” – 20! Par Jāzepa Vītola devumu Latvijas profesionālās mūzikas attīstībā runāts daudz, taču mūsu dižgara iesāktais turpina plaukt un priecēt. Tā, piemēram, Vītolam savulaik par īpašiem nopelniem piešķirtajās “Anniņās” aizvien skan mūzika, pulcējot gan jauniešus, gan pieaugušos. Arī šogad no 20. līdz 29. jūlijam Gaujiena uzņēma 120 bērnus, nometnes “Vītolēni” dalībniekus.
Līdz šim pierasts, ka pirmās dienas Vītolēnu nometnē ir mierīgākas. Šogad esam pilnīgā notikumu virpulī jau no paša pirmā brīža – principā, kā ienācām pa skolas durvīm, tā pazudām gluži kā melnajā caurumā. Bet tikai mieru, caurums ir melns, tikai no ārpasaules raugoties. Mums, esot te, iekšā, vēl neviens nav pazudis vai apmaldījies.
Pirmajā dienā svinīgi atklājām nometni, visi 120 bērni cītīgi iekārtojās, piemeklēja sev piemērotāko kompāniju nakšņošanai un iepazinās ar nošu materiālu, kas turpmākajā nedēļā jāapgūst.
Otrajā dienā aizvadījām divus grupu mēģinājumus un uzsākām tradicionālos futbola mačus “skolotāji pret bērniem”. Saprotams, arī bez kopīgas dziedāšanas neiztikt – mūsu vīru kodols Matīss, Patriks Kārlis, Oskars un Mārtiņš nodrošināja veselu sadziedāšanās vakaru!
Bērni jau ir izlozējuši savus slepenos draudziņus un rūpīgi gatavo cits citam dāvaniņas.
Nometnes trešā diena bija atviegloto mēģinājumu diena – spēlējām tikai vienu reizi. Pēc tam nekādu dižo laiskošanās iespēju nebija – devāmies pārgājienā uz Zvārtavas pili un pa ceļam pildījām dažādus uzdevumus: laidām Gaujā dabas materiālu laiviņas, lai nes pasaulē laba vēlējumus, ar kāju pēdām aptaustījām Gaujas dzestro ūdeni, dziedājām latviešu zelta repertuāru, apciemojām pils dāmas un kungus un radoši izpaudāmies mākslas meistarklasē.
Bet vakarā – tur kā allaž tikāmies, lai sveiktu jubilārus, dziedātu paaudžu hitus, noskaidrotu, kas mums izdevies labi un pie kā vēl jāstrādā.
“Vītolēnu” ceturtā diena aizritēja mūzikas zīmē – atgriezāmies pie dubultā mēģinājumu grafika. Tam pa vidu bija iespēja izpaust savu radošumu mākslas darbnīcās. Savukārt vakarā audzēkņi laida futbolu ar pedagogiem. Un pavisam neiztrūkstoši – ekskursija uz “Anniņām”.
Nometnes piektā diena izvērtās ļoti darbīga – bez mēģinājumiem un grupu darbiem bērni darināja krekliņus un, jāatzīst, dizaini bija tik daudzveidīgi, ka, ja rīkotu modes skati, tās raudze varētu pārspēt pat pasaules lielākos modes namus.
Vakarā bērni pulcējās pie ugunskura, lai uzdziedātu un no sirds izpļāpātos.
Sestās dienas centrālais notikums, pirmkārt, bija pirmais “Gaismas pils” mēģinājums Anniņu estrādē. Ir tik labi atkal pieskandināt Vītola paradīzi ar paša meistara radītajām skaņām! Tas paceļ ikreiz, kad to darām. Taču Vītola 160. dzimšanas dienā Gaismas pils spēks trīskāršojas!
Otrs centrālais notikums bija pirmais kopmēģinājums – nu beidzot kopīgā kantātē vienojās gan koris, gan orķestris.
Treškārt, Nakts trasīte – šogad pēc bērnu pieprasījuma trasīte tiešām notika naktī, un pēdējais trases posms noslēdzās ap pusvieniem. Labā ziņa, ka šī iemesla dēļ nākamajā rītā tika atcelta rītarosme un visi drīkstēja pagulēt mazliet ilgāk.
Vītolēnu nometne allaž beidzas ar lielo Vītolsvētku lielkoncerts – tam gatavojamies 9 dienas, mēģinot divas reizes katru dienu un dažkārt vēl papildinot grafiku ar grupu darbiem vai individuāliem mēģinājumiem.
Taču noslēguma koncerts nebūt nav vienīgais, ko bērni un jaunieši šajās dienās pagūst. Ik gadu ceturtdienas vakarā izskan Brīvā skatuve – tas ir koncerts, kurā ir atļauts jebkas. Tā arī šogad redzējām gan deju priekšnesumus, gan solo numurs, gan ansambļus visdažādākajos sastāvos un pat baleta uzvedumu! Brīvajā skatuvē bija tik daudz priekšnesumu, ka koncerts gāja divarpus stundas bez starpbrīža.
Neraugoties uz garo koncertu, pēc tam neiztrūka arī disenīte! Kas nu reiz ir tradicionāls, tas tāds arī paliek.
Piektdienā lietus mākoņus dzenājām pa labi un pa kreisi, lai nesabojātos Nakts koncerts. Lielās līnijās tas arī izdevās, un ceram, ka nokrišņi arī klausītājus pārlieku nenobiedēja.
Nakts koncerts vienmēr ir ļoti īpašs, mēs to vienmēr ļoti gaidām un izbaudām.
Kamermūzikas koncerts ir trešais papildkoncerts, kuram pagūstam sagatavoties, esot Gaujienā.
Vītolsvētki ir izskanējuši, šogad tie pulcēja vairāk nekā 600 skatītāju un vairāk nekā 200 dalībnieku. Jāzeps Vītols noteikti būtu lepns gan par bērnu un jauniešu sniegumu, gan par emocionālo kopkora dziedājumu!
Arī nometnes Vītolēni divdesmitā sezona ir noslēgusies – kā allaž pēdējos skaņdarbus caurvija atvadu asaras, taču nākamgad noteikti gaidīsim atgriežamies ikvienu, kas sirdī ir vītolēns! (Neaizmirstiet, ka pieteikšanās sākas tieši jaungada pusnaktī!).
Paldies bērniem par pacietību, rūpīgi, dažkārt nogurdinoši, bet visnotaļ radoši strādājot!
Paldies vecākiem par uzticēšanos, atstājot mums savus bērnus!
Paldies ikvienam ziedotājam, atbalstītājam un sponsoram, kas raugās, lai nometne varētu notikt!
Paldies klausītājiem, kas ik gadu jūlija izskaņā turpina apmeklēt visus mūsu koncertus!
Un paldies Jāzepam Vītolam par visiem pamatiem, ko viņš ielicis, lai Latvijā plauktu tik spēcīga mūzikas tradīcija!
Nometne nebūtu iespējama bez atbalsta. Īpašu paldies sūtām Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība un tās valdes priekšsēdētājam Janis Solks – sadarbībā ar Food Union katrs bērns un pedagogs saņēma pa veselīgam dzērienam. Biedrību atbalsta Smiltenes novada pašvaldība, VKKF, VPR, AIF Baltijas Bērnu fonds, SIA Very Berry.
Atsauksmes no vecākiem:
“Redzot bērna emocijas un ar kādu aizrautību Ketija dziedāja,nometne bija vienreizēja,izdomu bagāta! Jūs bijāt viena liela,draudzīga ģimene! Ketijai pat nebija laika piezvanīt uz mājām! Tik grūti bija šķirties! Vēl aizvien viņa ir atmiņās,un vēl aizvien notiek saziņa ar lielo ģimeni! Jau gatavojas nākošajam gadam! Paldies Jums! Nometne ir izdevusies-dabīga,draudzīga,skanīga.Nākošgad noteikti būsim klāt!
Atsauksmes no dalībniekiem:
No nometnes noslēguma jau pagājis kāds laiciņš, bet emocijas nekur nav pazudušas! Šī gada nometne bija super! Iepazinu jaunus cilvēkus un nometnes laikā satuvinājos. Manuprāt, šogad bija daudz labi jaunumi, kurus ir jāturpina, piemēram, ugunskura vakars, nakts trasīte naktī, BALLE pēc koncerta vienkārši izcila, pēdējās stundas kopā un visi vienā aplī dejo un dzied, vienkārši izcili. Asaras koncertā izcili parāda to cik ļoti mīļa visiem ir nometne.
Paldies!!
Šis ir tikai īss ieskats tajā, kas jūlija beigās notiek Gaujienā. Lai to piedzīvotu, ir jābūt klāt pašam. Tāpēc nākamgad plānojiet vasaru tā, lai Vītolsvētkos būtu ar mums. Kā muzeja grāmatā ierakstījis diriģents Ints Teterovskis: “Kas dara, tas izdara. Kas ir, tam jādalās. Kas grib, vienmēr ko iegūs! Lai savstarpējā mijiedarbība mūžam nebeidzas!”
