Jauno pili cēla no dolomīta akmeņu un ķieģeļu mūrējuma uz stāvā krasta netālu no vecās kungu mājas austrumu – rietumu virzienā. Pils celtniecība izraudzīta vietā no kurienes paveras skaists skats uz apkārtni. Celtniecība sākta pēc 1818.gada un 1827.gadā pabeigta pils pamatkorpusa būve, kurā iekārtotas telpas visā pilnībā barona ģimenes vajadzībām.
Gaujienas pils celta vēlīnā klasicisma stilā, pabeigta 1850.gadā, kad tās sākotnējais korpuss pārbūvēts, uzceļot simetriskus sānu rizalītus. Galvenajā ieejas daļā visā ēkas augstumā piebūvēts grezns portiks ar sešām joniskām kolonām otrajā stāvā, kā arī izmainīta jumta forma. Frontonā reljefs dekors ar barona ģerboni centrā. Parādes durvju kāpnes apsargā divas guļošas lauvas. Pils otrajā pusē, pretī parkam fasādes pirmajā stāvā pretī ieejai uz zāli bija izbūvēta veranda ar vitrāžas logiem un durvīm. Tagad te ir tikai ar margām ierobežota terase, uz kuru no kaltiem granīta akmeņiem izveidotas divpusējas kāpnes. Šo ēkas fasādi papildina arī mazāki balkoni ar greznām čuguna lējuma margām un kronšteiniem.
Interjera izveide notika vienlaikus ar minētajām pārbūvēm, tā pamatā ir vēlīnā klasicisma stils. Dažas interjera detaļas ir zudušas 20.gs. 50.–60. gados, piemēram, griestu gleznojumi, dekoratīvās lauvu galvas, balto podiņu krāsnis ar kolonnām un skaistiem rotājumiem u.c., tomēr daudz ir arī saglabājies: mākslīgā marmora kolonas, sienu apdare, griestu gleznojumi, parketa grīdas, grezni veidotas durvju apdares u.c. Pilij ir pagraba stāvs un divi stāvi dzīvošanai. Plašas ir bēniņu telpas, kurās visapkārt ir iebūvēti nelieli logi.
Pirmajā stāvā no austrumu puses barona ģimenei bija divas guļamistabas, kurās vēl tagad labi saglabājušies tā laika logu slēģi, verami no iekšpuses. Pirmās guļamistabas sienā uz koridoru pils piebūves celšanas laikā iebūvēta neliela telpa– seifs, kurā barons glabāja vērtslietas un medību ieročus. Starp guļamistabām un zāli atradās barona darba kabinets. Pretim guļamistabām atradusies baroneses atpūtas istaba– buduārs, kurā vēl tagad saglabājušās greznās kolonas, sienas skapji un parkets.
Tagadējā zāle radusies, apvienojot trīs telpas: nelielu, šauru bibliotēkas un bufetes istabu, ēdamistabu un viesu pieņemšanas zāli. Sienas dalītas ar mākslīgā marmorā (balta pamatmasa ar sarkanu dzīslojumu) veidotiem pilastriem, rotātu dzegu, griestos ģipša rozetes. Ēdamistabu no balles zāles atdalīja bīdāma koka starpsiena, arī dalīta ar pilastriem un bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem. Tālāk no šīs telpas var nokļūt kapelā, jeb mūzikas istabā ar noapaļotu galu un oriģinālu parketu. Kapelā tagad restaurēti griestu gleznojumi, mākslīgā marmora kolonas un sienu apdare, kā arī divas riekstkoka durvis. Aiz kapelas atradusies atpūtas telpa- spēļu zāle, arī ar grezni rotātu dzegu un diviem romantiskiem balkoniem ar skatu uz Gaujas senleju.
Savu pirmatnējo veidu saglabājis arī vestibils ar kāpnēm uz otro stāvu, no kura caur stiklotām durvīm var nokļūt uz augšējo terasi. Pirmā stāva vestibilā virs spoguļiem ir zvēru galvu figūras, bet uz zāli (kādreizējo barona ēdamistabu) ved mazas durvis. Kalpones caur tām ienesušas ēdienu mielastam, kas sagatavots virtuvē– pagrabā un pa liftu pacelts uz vestibilu, kur zem kāpnēm atverot šauras durvis, ēdienu varēja saņemt. No vestibila uz abām pusēm ir viesu ģērbtuves– garderobes, no kurām caur greznām divviru durvīm varēja nokļūt viesu zālē un ēdamistabā.
Arī pils otrajā stāvā no austrumu puses baronam bija divas guļamistabas un kabinets. Pārējās telpas bija iekārtotas kā viesu dzīvojamās vai guļamistabas un divas vannas istabas.
Pagraba stāvā bijušas dažādas palīgtelpas– virtuve, produktu noliktava, veļas gludinātava, barona vannas istaba un atsevišķās telpās glabāti kartupeļi un dārzeņi. Malka pils tuvumā nav glabājusies, bet īslaicīgam patēriņam regulāri pievesta un iekrauta pagrabā malkas glabāšanai paredzētās telpās. No pagraba gar koridora sienu caur guļamistabām uz otro stāvu bija izbūvētas šauras kāpnes un tādas kāpnes ir arī ēkas abos galos no otrā stāva koridora uz pagrabu, kuras vēl joprojām izmanto.
