Jāzepam Vītolam ideja par koru koncertiem Gaujienā radās drīz vien pēc 1922.gada, kad viņš sāka dzīvot „Anniņās”. 26.jūlijā, profesora dzimšanas dienā un sievas Annas vārda dienā, no rīta pretī logiem dziedāja apsveicēji – bērni un Gaujienas jauktais koris. Jubilārus sveikt ieradās daudzi radi un draugi – to vidū ne mazums galvaspilsētas mūziķi no konservatorijas, profesora bijušie un esošie studenti. Pie mielasta galda turpinājās laba vēlējumi, apdziedāšanas dziesmas un tika muzicēts. 26.jūlijā svētki Anniņās notika katru vasaru un laika gaitā apsveicēju skaits pieauga. 1933.gadā, kad visa Latvija plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70.jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. 23.jūlijā Teodora Kalniņa vadītajā krāšņajā koncertā tauta sumināja Jāzepa Vītola milzīgos nopelnus mūzikas kultūras veidošanā. Svētki sākās ar svinīgu dievkalpojumu Gaujienas baznīcā, dziedāja Dziesmusvētku koris Teodora Kalniņa vadībā. Gājiena priekšgalā – Jāzeps Vītols ar kundzi. Svētkus pie skolas atklāja Gaujienas ģimnāzijas direktors Jānis Osīts, savukārt diriģents Grīnbergs nolasīja kādu Jāzepa Vītola vēstuli, kurā J.Vītols ierosina veidot šādu Gaujienas dziesmu dienu jau 10 gadus atpakaļ.
Apvienotajā korī piedalījās 8 kori no Gaujienas un kaimiņu pagastiem, kopā ar apmēram 300 dziedātājiem, diriģēja Jāzeps Vītols un Teodors Kalniņš.
Tāpat 1938.gadā, pēc IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, Gaujienā ieradās kori no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai godinātu profesoru 75.gadskārtā. Jāzepa Vītola dzīves laikā pēdējie Dziesmu svētki Gaujienā notika 1943.gada 26.jūlijā, viņa 80.dzimšanas dienā. Jau pēc gada 1944.gada rudenī Annija un Jāzeps Vītoli devās emigrācijā- projām no Dzimtenes nezināmajā svešumā…
1963.gadā, godinot J.Vītola simtgadi, arī Gaujienā tika organizēti grandiozi pasākumi no 19.līdz 28.jūlijam. Piedalījās vairāki ievērojami kori no Rīgas, Tallinas, kā arī izcili mākslinieki un mūziķi no Latvijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un dziedāja arī Gaujienas jauktais koris, “Anniņās” tika atvērts muzejs. Gaujienieši Jāzepa Vītola dzimšanas dienu neaizmirsa arī turpmāk, ar koncertiem iezīmējot 26.jūliju kopā ar Latvijas Valsts Konservatorijas mācību spēkiem un studentiem.
Kad tuvojās Jāzepa Vītola 125.jubileja, “… Imants Kokars nostājās stāvajā nogāzē aiz vidusskolas un sauca: “Ho – ho – ho! Te labi skan, te jābūt estrādei,” atceras tā laika Gaujienas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa, kas izloloja domu katru vasaru Anniņas pieskandināt ar kora dziesmām. 
1988.gadā „Anniņās” tika izveidota estrāde un pie svaigi atjaunotās muzeja ēkas 24.jūlijā 18 kori izdziedāja savu cieņu un mīlestību mūsu dižgaram Jāzepam Vītolam. Ilgus gadus toreizējā Alūksnes rajona koru virsdiriģenta Edgara Račevska ideju bagātība un degsme ir spējusi iedvesmot simtiem Latvijas koristu un diriģentu vienotai mūzikas, Latvijas un Gaujienas mīlestībai. Režiju veidojušas Inta Rasa, Ieva Gaide, Sanita Eglīte, vairāk kā 10 gadus Astrīda Bētere, bet kopš 2005.gada svētku režisore ir Zinaida Bērza. Katru vasaru sabrauc kori gan no Latvijas novadiem, gan citām valstīm. 2000.gadā tika sasniegts rekords- svētkos piedalījās 84 kori ar gandrīz 2000 dalībniekiem un viesiem. Daudzi kori Vītolsvētkos piedalās gadu no gada un uzsver, ka tieši Gaujienā vislabāk var gūt īsto dziesmusvētku sajūtu.
Kopš 2003.gada organizējam Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošo vasaras nometni „Vītolēni”, lai sekmētu tradīciju pārmantojamību nākamajās paaudzēs un kultūras procesos iesaistītu jauniešus ar radošām idejām. Nometnes laikā bērni profesionālu pedagogu vadībā pilnveido meistarību, mācās muzicēt kopā simfoniskajā orķestrī, korī, sagatavo latviešu komponistu oriģinālmūziku un Jāzepa Vītola skaņdarbus Vītolsvētku koncertiem. Visi nometnes dalībnieki šajā nedēļā apgūst Latvijas Kultūras kanonā iekļauto Jāzepa Vītola „Gaismas pili” un noslēguma koncertā to dzied kopkorī ar pieaugušajiem. Katru vasaru nometnē piedalās līdz 150 bērni un pa šiem daudzajiem gadiem jau vairāk kā divi tūkstoši jauniešu iemīlējuši mūziku un Dziesmusvētku tradīciju. Katru gadu svētkus papildinām ar jauniem, mākslinieciski kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem.
Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. Svētku mākslinieciskais vadītājs kopš 2018.gada – Matīss Pēteris Circenis.
2021.gadā, ar VKKF atbalstu, Gaujienas Vītolsvētkos dziedāja Rīgas kamerkoris „Ave Sol” un Vītolēnu nometnes jauniešiem bija ekskluzīva iespēja dziedāt kopkorī ar profesionāļiem.
Vītolsvētki 2021 : Gaismas pils
Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece 29247772 riepniece@gmail.com