Par tradīciju

vitols-vitoldienas-anninas-gaujiena_0Jāzepa Vītola mūzikas dienas Gaujienā sākās drīz vien pēc 1922.gada, kad Annija un Jāzeps Vītoli vasarās dzīvoja Gaujienā savās „Anniņās”. Katru gadu 26.jūlijā, profesora dzimšanas dienā un Annijas vārda dienā, no rīta pie Anniņām pretī jubilāru logam dziedāja apsveicēji – bērni un Gaujienas jauktais koris. Jubilārus sveikt ieradās daudzi radi un draugi – to vidū ne mazums galvaspilsētas mūziķi no konservatorijas, profesora bijušie un esošie studenti. Pie mielasta galda turpinājās laba vēlējumi, apdziedāšanas dziesmas un tika muzicēts. 26.jūlijā svētki Anniņās notika katru vasaru un laika gaitā apsveicēju skaits pieauga. 1933.gadā, kad visa Latvija plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70.jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. 23.jūlijā Teodora Kalniņa vadītajā krāšņajā koncertā tauta sumināja Jāzepa Vītola milzīgos nopelnus mūzikas kultūras veidošanā. Svētki sākās ar svinīgu dievkalpojumu Gaujienas baznīcā, dziedāja Dziesmusvētku koris Teodora Kalniņa vadībā. Gājiena priekšgalā – Jāzeps Vītols ar kundzi. Svētkus pie skolas atklāja Gaujienas ģimnāzijas direktors Jānis Osīts, savukārt diriģents Grīnbergs nolasīja kādu Jāzepa Vītola vēstuli, kurā J.Vītols ierosina veidot šādu Gaujienas dziesmu dienu jau 10 gadus atpakaļ.

Apvienotajā korī piedalījās 8 kori no Gaujienas un kaimiņu pagastiem, kopā ar apmēram 300 dziedātājiem, diriģēja Jāzeps Vītols un Teodors Kalniņš.

Tāpat 1938.gadā, pēc IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, Gaujienā ieradās kori no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai godinātu profesoru 75.gadskārtā. Jāzepa Vītola dzīves laikā pēdējie Dziesmu svētki Gaujienā notika 1943.gada 26.jūlijā, viņa 80.dzimšanas dienā. Jau pēc gada 1944.gada rudenī Annija un Jāzeps Vītoli devās emigrācijā- projām no Dzimtenes nezināmajā svešumā…

vitols-vitoldienas-anninas-gaujiena_3

1963.gadā, godinot J.Vītola simtgadi, arī Gaujienā tika organizēti grandiozi pasākumi no 19.līdz 28.jūlijam. Piedalījās vairāki ievērojami kori no Rīgas, Tallinas, kā arī izcili mākslinieki un mūziķi no Latvijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un dziedāja arī Gaujienas jauktais koris, “Anniņās” tika atvērts muzejs.Gaujienieši Jāzepa Vītola dzimšanas dienu neaizmirsa arī turpmāk, ar koncertiem iezīmējot 26.jūliju kopā ar Latvijas Valsts Konservatorijas mācību spēkiem un studentiem.

vitols-vitoldienas-anninas-gaujiena_1

Kad tuvojās Jāzepa Vītola 125.jubileja, “… Imants Kokars nostājās stāvajā nogāzē aiz vidusskolas un sauca: “Ho – ho – ho! Te labi skan, te jābūt estrādei,” atceras tā laika Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja Mētra Kalniņa, kas, kopā ar Alūksnes rajona koru virsdiriģentu Edgaru Račevski, izloloja domu katru vasaru Anniņas pieskandināt ar kora dziesmām. 1988.gadā „Anniņās” tika izveidota estrāde un pie svaigi atjaunotās muzeja ēkas 24.jūlijā 18 kori izdziedāja savu cieņu un mīlestību mūsu dižgaram Jāzepam Vītolam. Svētku mākslinieciskā vadītāja Edgara Račevska ideju bagātība un degsme ir spējusi iedvesmot simtiem Latvijas koristu, diriģentu un svētku organizatoru vienotai mūzikas, Latvijas un Gaujienas mīlestībai. Režiju veidojušas Inta Rasa, Ieva Gaide, Sanita Eglīte, vairāk kā 10 gadus Astrīda Bētere, bet kopš 2005.gada svētku režisore ir Zinaida Bērza. Katru vasaru sabrauc kori no Latvijas novadiem, no citām valstīm. 2000.gadā tika sasniegts rekords- svētkos piedalījās 84 kori ar gandrīz 2000 dalībniekiem un viesiem. Daudzi kori Vītolsvētkos piedalās gadu no gada un uzsver, ka tieši Gaujienā vislabāk var gūt īsto dziesmusvētku sajūtu. Kori tiek sagaidīti jau pie Gaujienas robežas, katru gadu svētki papildinās ar jauniem, mākslinieciski kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem.

vitols-vitoldienas-anninas-gaujiena_2
Lai sekmētu tradīciju pārmantojamību nākamajās paaudzēs un kultūras procesos iesaistītu jauniešus ar radošām idejām, kopš 2003.gada svētkus papildina Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā nometne Vītolēni. Tās laikā bērni profesionālu pedagogu vadībā pilnveido meistarību, mācās muzicēt kopā simfoniskajā orķestrī, korī, sagatavo latviešu komponistu oriģinālmūziku un Jāzepa Vītola skaņdarbus Mūzikas dienu koncertiem.  Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, kuras atskan dažādās Gaujienas vietās, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā…
Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties.

Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece 29247772 riepniece@gmail.com