Gaujiena

 Gaujienas senākais nosaukums Agzele pirmoreiz minēts 1111.gadā Novgorodas laika grāmatā. 1238.gadā Gaujas labajā krastā varbūtējā senlatviešu Adzeles pilskalnā uzcēla Livonijas ordeņa pili, kas kļuva par pilsnovada centru un pastāvēja 464.gadus– nopostīta 1702.gadā Ziemeļu kara laikā. No 1702.–1918.g. Gaujienas pilsnovads bija Krievijas sastāvā un te saimniekoja vācu muižnieki Delvigi, Rautenfeldi un Vulfi. 1822.gadā pilsnovads nodibinājās par pagastu. Bija sava pagasta tiesa, pagasta vecākais un skrīveris. Agrākie pagasta nosaukumi: Gaujienas pagasts, vāciski Schloss Adsel, krieviski Adzeļskaja. Teritorija vairākas reizes ir mainījusies. Gaujienas pagastam 1895.g. pievienoja Sikšņu pagastu, 1897.g.– Grundzāles pagastu, bet 1902.g.– Bormaņu pagastu. Pēc 1923.gada atdalījās Bormaņi un Grundzāle. 1935.gadā Gaujienas pagasta platība bija 23200 ha. 1945.gadā pagasti tika sadalīti ciemos. Gaujienas pagastā izveidoja Vidagas ciemu un Gaujienas ciemu. Abus ciemus iekļāva Apes rajonā. Gaujienas ciems 1956.gada 30.martā tika pievienots Smiltenes rajonam, savukārt 1962.gada 18.decembrī- Valkas rajonam. 1967.gada 10.janvārī Gaujienas ciems tika iekļauts atjaunotajā Alūksnes rajonā.

1967.gada februārī Gaujienas pagastam pievienoja daļu no Valkas rajona Zvārtavas pagasta Gaujas kreisajā krastā, un kopš šī laika pagasta teritorija nav mainījusies.

Gaujiena atrodas Latvijas ziemeļaustrumos – 160 km no Rīgas un 55 km no rajona centra Alūksnes. Pagasta teritorija robežojas ar Zvārtavas, Grundzāles, Virešu un Trapenes pagastiem, bet ziemeļos ar Igauniju. Pagasta platība ir 12595 ha, t. sk. 5468 ha meži, 2236 ha purvi. 

Daudzveidīga un bagāta ir Gaujienas novada daba, ar spilgtiem piemēriem iekļaujoties Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Gaujienas pagasta teritoriju šķērso Vidusgaujas zemiene ar vidējo augstumu 50 – 90 m virs jūras līmeņa, augstākā virsotne ir Sarukalns– 98 m virs jūras līmeņa, bet lielākā daļa ir lēzeni viļņoti līdzenumi. Ieplakās izvietojušies lieli purvu masīvi: Lepuru, Melnsalas, Sloku, Kaulezera un Kalna purvi. Pagasta teritorijā pamatiežus veido devona periodā izveidojušies nogulumi- dolomīti, kas pienāk ļoti tuvu zemes virspusei un vairākās vietās atsedzas.

Gleznainā un līkumainā upe Gauja tek pa pagasta rietumu daļu 21 km garumā un ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū. Gaujas krastos izveidojušās gravas, ietek neskaitāmi avoti, upes ielejai raksturīgā dabisko mežu, pļavu un vecupju mozaīka ietver nozīmīgas īpaši aizsargājamu biotopu platības, kas dod mājvietu daudzām retām ķērpju, sēņu, augu un dzīvnieku sugām. Pagasta vienīgā ezera– Zvārtavas ezera platība ir 25 Ha. Teritorijas ūdeņus uz Gauju nes Palsa, Zvārtavas upīte, Poļakas upīte, Meriliņupīte un Alkšņupīte, kura pieder pie tā sauktajām karsta upēm, kurās vērojamas karsta kritenes, jeb ūdensrijēji.

Dabas liegumi: Melnsalas purva ornitoloģiskais liegums, kurā mīt 20 aizsargājamo putnu sugas, Lepuru purva dzērvenāju liegums un Sloku purvs. Gaujienas priedes – Rātes sils, kurā atrodas barona Vulfa kapliča (tagad tikai drupas). Viens no ievērojamākiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Baltijā ir Atzeles dolomīta slāņu stratotips, senās dolomīta lauztuves pie Gaujienas internātskolas. 1820.gadā Tartu universitātes profesors M. Engerharts te atrada senu jūras pleckāju pārakmeņojumus, kas vēlāk- 1840.gadā ļāva konstatēt, ka Latvijā ir devona nogulumi. Joprojām ģeologi turpina pētījumus un ir atraduši pleckāju pārakmeņojumus arī tagad. Tas liecina, ka vairāk nekā pirms 40 miljoniem gadu te bijusi jūra. Ģeoloģiskais liegums Kalamecu– Markuzu gravas ar 18 m platumu un 12 m dziļumu, dolomīta atsegumiem, kas veido savdabīgu, pat pirmatnīgu dabas ainavu.

Gaujienā ir ievērojami kultūrvēsturiskie objekti. Arheoloģijas pieminekļi ir senkapi un pilskalns. Arhitektūras pieminekļi ir Livonijas ordeņu pilsdrupas un Gaujienas muižas apbūves ansamblis, no kura saglabājušās 17 arhitektoniskas būves. Visvecākā ir muižas klēts – celta 1788.gadā. Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuru barons Jūliuss fon Vulfs uzcēla 1850.gadā. Pils celta klasicisma stilā un rotāta ar kolonām. Pirmajā stāvā daudzās telpās ir oriģinālās parketa grīdas. Savdabīgi veidots zāles interjers, bet kapelā ir saglabājies griestu gleznojums. Pilī kopš 1922.gada ir Gaujienas vidusskola.

Ievērojams arhitektūras piemineklis ir Zvārtavas muižas komplekss, kurā visievērojamākā ir pils- celta 1881.gadā eklektisma stilā gotikas formās. Kaļķakmeņu mūra greznās celtnes ārējā tēla izteiksmību vairo sarkano ķieģeļu apdare. Tagad Zvārtavas pils ir Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā.

Gaujienas pagasta tautas celtniecības koka mantojuma ēku ir daudz, bet visievērojamākās ir Mācītājmāja un Palšu muižiņas dzīvojamā māja. Mācītājmāja ir viena no vecākajām koka būvēm Gaujienas pagastā- uzcelta „Kaķīškalnā” 1761.gadā. Pēc Gaujienas baznīcas uzspridzināšanas (1944.gadā)  tur notiek dievkalpojumi.

Mācītājmāja, Palšu muižas dzīvojamā māja, Gaujienas jaunā pils, Zvārtavas pils un Gaujienas kultūrvēsturiskā ainava ir iekļautas Eiropas Kultūras mantojuma sarakstā.

Gaujienas parkā pie dīķa atrodas ievērojamā latviešu komponista, profesora Jāzepa Vītola māja „Anniņas”, kur kopš 1961. gada iekārtots komponistam veltītais memoriālais muzejs. Visā komponista dzīves laikā „Anniņās” skanēja mūzika – tā tika gan komponēta, gan atskaņota, īpaši svētki bija 26.jūlijā – profesora dzimšanas dienā un Annijas vārda dienā, kad muzikālas kompozīcijas un uzvedumi skanēja visu dienu. Tagad, kopš 1988.gada, šajā laikā jūlijā Gaujienā pie „Anniņām” notiek komponistam Jāzepam Vītolam veltītas Mūzikas dienas.

„Gaiša un nemierīga ir Gauja pie Gaujienas vidusskolas, kas pavasaros iestieg reibinošu ievu kupenās. Lakstīgalu neprāts tur sludina pirmās mīlestības skurbumu un atraisa dvēseli lielajam brīnumam…” (L.Vāczemnieks). No Gaujienas nāk romantiķi. Divdesmit gadus komponists Jāzeps Vītols bija saistīts ar Gaujienu (1922.–1944.g.). Ar Gaujienas vārdu pasaulē izgājuši– Visvaldis Lāms, Edvīns Andersons, Gaidis Andrejs Zeibots, Ojārs Vācietis, Gunārs Selga, Daina Avotiņa, Ramons Ratseps un daudzi citi.