2016.gada vasarā 140 dalībnieki no visām Latvijas malām, 15 pedagogi un 19 brīvprātīgie darbinieki Gaujienā draudzīgi un zaļi dzīvoja veselas 9 dienas. Nometne kļuvusi starptautiska, jo tajā piedalījās dalībnieki ne tikai no Somijas, bet arī no Francijas un Krievijas, savukārt viens no pedagogiem atbrauca no Šveices. Lielākā daļa dalībnieku un darbinieku nometnē piedalījās atkārtoti, un viņus vienoja kopīga sajūta – viena liela ģimene. Pedagogi – gandrīz visi jau atkārtoti piedalījās nometnē, jaunība kopā ar pieredzi veidoja veiksmīgu tandēmu – Artūrs Kuzmins, Aleksandrs Maslovs, Mārcis Kuplais, Baiba Kuzmina, Ēriks Miezis, Madara Behmane, Velga Polinska, Diāna Zaharova, Romāns Faļkenšteins, Miķelis Dzenuška, Andris Riekstiņš, Kristīne Circene, Lāsma Šteinberga, Dace Melvere, Ilze Mazkalne.
Šis laiks bija intensīvs, pilns ar piedzīvojumiem un paskrēja kā viena diena. Bērni muzicēja, nodarbojās ar sportu, peldēja, vizinājās ar laiviņām, darbojās mākslas darbnīcās un vēl daudz ko citu!
Jau pirmajā dienā, kad visi bija sabraukuši, Anniņu estrādē tika uzvilkts nometnes karogs, kurš plīvoja visu šo laiku, skanot bērnu čalām un mūzikai. Un tad jau pirmais mēģinājums, visiem iepazīstoties ar paredzēto repertuāru. Iepazīšanās vakarā dalībnieki, kuri sasnieguši 16-19 gadu vecumu, palīdzēja vadīt spēles, tā pārbaudot sevi un savas spējas būt līderiem.
Sestdien notika meistarklases, kuras vadīja elpas un balss treneris Arturas Burke. 8 gadu laikā lietuvietis Arturas izstrādājis daudzus desmitus vingrinājumu, ko par efektīviem atzīst un rekomendē autoritātes gan vokālajā mākslā, gan balss saišu ārstniecībā. Koristu nodarbība ilga 2 stundas, savukārt orķestrantiem – 1 stundu.
Vakarā Vītolēnos uzstājās igauņu tautas mūzikas ansamblis ‘Sirgutii’, kas Tartu dialektā nozīmē ‘Putna ceļš’. ‘Sirgutii’ bērniem spēlēja un dziedāja igauņu tautasdziesmas, polkas un valšus. Mūziķi arī izdancināja Vītolēnus. Bērni ļoti sirsnīgi un ar lielām ovācijām uzņēma māksliniekus. Pēc koncerta bērniem bija danču vakars svaigā gaisā skolas pagalmā, kurā tautas mūziku spēlēja gan ‘Sirgutii’, gan paši bērni un pedagogi, gan arī folkloras kopa ‘Rudzupuķe’ no Smiltenes.
Svētdiena Vītolēniem bija brīvdiena, un tas nozīmē – nevienu pašu mēģinājumu! Bērni, protams, bija sajūsmā. No rīta nometnē ciemojās mūziķis Valdis Indrišonoks. Savas muzikālās darbības laikā viņš ir muzicējis kopā ar daudziem Latvijā labi pazīstamiem mūziķiem un piedalījies kā ģitārists un dziedātājs daudzos muzikālajos projektos Latvijā un ārzemēs. Pēc pusdienām bērni pulcējās skolas pagalmā un devās pārgājienā – ekskursijā uz Zvārtavas pili un Zvārtavas ezeru. Vītolēni tika sadalīti 7 grupās un viņus pavadīja pedagogi un brīvprātīgie darbinieki. Pārgājiena laikā bija dažādi pieturas punkti ar atraktīviem un izzinošiem uzdevumiem. Pa ceļam bērni apskatīja Mācītājmāju un Zvārtavas pili, un tālāk devās uz Zvārtavas ezeru, kur peldējās, spēlēja bumbu, dziedāja, ēda vakariņas, spēlēja pludmales volejbolu un vienkārši jauki pavadīja laiku.
Pirmdiena jau bija kārtīga darba diena ar rīta un vakara mēģinājumiem un muzeja apmeklējumu. Nav jau nekāda joka lieta sagatavot programmu četriem koncertiem Jāzepa Vītola Mūzikas dienās. Gan pedagogi, gan jaunie mūziķi to uzņem ar lielu atbildību, tiek sagatavoti un iestudēti latviešu tautas dziesmu aranžējumi, izveidoti dueti un ansambļi. Pedagogi kā koncertmeistari bērniem un otrādi. Aizrautības dzirksts no pedagogiem iedveš spožas gaismas bērnos, radot brīnišķīgu mūziku.
Otrdienas vakarā lietus nenobaidīja nevienu dalībnieku doties Nakts trasītē. Lai tajā dotos, tika izlozētas komandas un pedagoga vadībā izpildīti visi uzdevumi. Nakts trasītē netiek vērtēts ātrums, bet komandas saliedētība.
Trešdienas vakarā pēc ikvakara tikšanās zālē, kur nometnes vadītāja runā par aktuālām lietām un bērni skatās pa dienu uzņemtās fotogrāfijas, tika organizēts forums par godu Latvijas simtgadei. Bērni tika sadalīti pa grupām, un katrai grupai bija jāpārrunā trīs tēmas: 1) Vītolēni Gaujienai 2) Vītolēni Latvijai un 3) Vītolēni lepojas – brends. Bērni sniedza fantastiskas idejas par to, ko Vītolēni varētu dot Gaujienai un Latvijai, un visas šīs idejas vēlāk tika prezentētas!
Neticami, bet ceturtdiena ir tā diena, kad saprotam, ka nometne tuvojās noslēgumam un kulminācijai. Nometnes atklāšanas laikā izteiktie atslēgas vārdi „Jāzepa Vītols, mūzika, Gaujiena” ir šīs nometnes balsts, motivācija un atbildība. Tādēļ šajā vakarā Brīvajā skatuvē uzstājas visi, kuri sagatavojuši priekšnesumus piektdienas nakts koncertam un sestdienas koncertam Tautas namā. Klausītāju atsauksmes pēc šiem koncertiem apliecināja, ka priekšnesumi bija labi sagatavoti, pilni iedvesmas un aizrautības.
Piektdiena nāk kā pamatīgs pārbaudījums mūsu vienotībai – laika prognozes tik dažādas – viens portāls vakarā sola lietu, otrs savukārt to nesola…. Kā lai izlemj, vai un kad koncerts jāpārceļ uz telpām? Visa diena saspringta, bet kopā ticam un ceram, ka vakarā koncerta laikā nelīs. Un nelija līdz brīdim, kad beidzās koncerts un orķestranti savus instrumentus salika kastēs… Pauks un Šmauks paspēja sadarīt nedarbus, zebiekšu pāris nočiept kādus instrumentus, Ezis Eidis un Paula Pīlīte uzdrošinājās dziedāt, kārtībnieks Sesks ieviesa vispārēju kārtību, Kurmju Made visu nofotografēja, un Peļu Zuzīte pat nepaspēja nobīties, jo šogad kā pirmatskaņojums skanēja A. Žilinska “Pauks un Šmauks” A.Riekstiņa aranžijā. Koncerts kā vienmēr, iesākas ar A.Riekstiņa GAUFĀRAS (Gaujienas fanfaras), turpinājumā skanēja latviešu tautasdziesmas Jāzepa Vītola apdarē „Jāņudziesmas”, „Irbīte”, „Nu ar Dievu, Vidzemīte”, kā arī latviešu tautasdziesma „Sēju jauku rožu dārzu” Edgara Račevska apdarē Vītolēnu kora izpildījumā. Orķestris atskaņoja A. Riekstiņa “Kas kaitēja”. Mūsu diriģents Andris Riekstiņš šogad nosvinēja apaļu jubileju un vai gan var būt labāka dāvana komponistam kā tas, ka viņa skaņdarbi tiek izpildīti! Jau kuro gadu bērni pieprasa, lai repertuārā tiktu iekļauts A.Riekstiņa skaņdarbs „Burrē” no cikla „Senās Rīgas dejas”. Nometnes sākumā pat tika sagatavota petīcija un savākti vairāk kā 100 paraksti par šā skaņdarba iekļaušanu repertuārā…. Bet ar to jau nekas vēl nebeidzas! Vītolēnu koris ar simfonisko orķestri atskaņo A.Riekstiņa „Vārdurati jeb dažādas muļķības korim ar orķestri” ar I. Zanderes vārdiem. Noslēgumā izskan J.Lūsēna „Pūt, vējiņi” un U.Marhilēviča „Tikai tā”, A.Riekstiņa aranžija.
Priekšā vēl Nakts koncerts, kurš arī paredzēts ārā, pie Anniņu muzeja. Līst. Bet tikai koncerta beigās nāca atklāsme, kādēļ līst – lai mēs saprastu, ka māksliniekiem jāuzstājas uz muzeja balkona, bet klausītajiem kā amfiteātrī jāsēž paaugstinājumā. Sākot ar Šopena „Noktirni”, E. Melngaiļa „3 miniatūras” Svante Henrison „Off pist”, Enrike Morrikone „Gabriela oboja”, J.Vītola „Skice”, V.A.Mocarta „Mazā naktsmūzika” līdz latviešu tautas dziesmām dažādu ansambļu, duetu un solo izpildījumā divu stundu garumā – fantastiskais skats uz Anniņu ieleju, kad dīķus un taciņas izgaismoja sveču liesmiņas kopā ar mūziķu izjusto sniegumu veidoja neaizmirstamus iespaidus ikvienam koncerta klausītājam.
Sestdienā Gaujienas Tautas namā virmoja māksla visās tās izpausmēs – Vītolēnu ansambļu un solistu priekšnesumi mijās ar vizuālās mākslas konkursa „Gaismas pils” laureātu apbalvošanu. Šis konkurss šogad svinēja savu jubileju, jo notika jau desmito reizi. Žūrijai bija jāizvērtē rekordliels skaits zīmējumu – veseli 500 darbi no 58 skolām.
Svētku noslēguma koncertā diemžēl lietus veica savas korekcijas. Orķestris nevarēja spēlēt un liels bija bērnu pārdzīvojums, kad nometnes karogs tika nolaists jau pirms koncerta. Svētku gājienā J.Lūsēna „Pūt, vējiņi” pārspēja atvadu asaras un scenārijs tika izmainīts, ļaujot salijušajiem Vītolēniem dziedāt pašā koncerta sākumā.
Tomēr koru koncerts izskanēja braši, īpaši vīru koru sniegums. Koncerta noslēgumā – J.Vītola „Gaismas pils”, jubilārs un ilggadīgais Gaujienas svētku mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis diriģēja kopkori, kurā pievienojās arī Vītolēni. Šai dziesmai nometnē tika atvēlēta īpaša vieta nometnes laikā– to mācījās gan kora, gan orķestra dalībnieki kopā ar pedagogiem un darbiniekiem, sanākot kopā katru dienu uz kopīgu mēģinājumu. Tieši tas arī ir mūsu galvenais mērķis, organizējot šos svētkus – lai bērni un pieaugušie vienotā kopkorī izjustu mūzikas varenumu.
Svētkus un Vītolēnus atbalstīja Apes novada dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA “Vidzemes papīrs, SIA “Intrad”, Latvijas Galda hokeja federācija, SIA “Very berry”, kā arī UNICEF organizācijas Zviedrijas pārstāvis Ronalds Krahtmans.
Bet jau 17.septembrī Smiltenes Kultūras centrā notika Vītolēnu Rudens koncerts, kurā atkal visi satikās, lai kopā muzicētu.
Ilze Dāve, nometnes vadītāja